LR 11. Saeimas Ārlietu komisijas
priekšsēdētājam Ojāram Ērikam Kalniņam
20.01.2012. Nr. 2
Par likuma projektu 72/Lp11 „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”
2011. gada 16. novembrī Ārlietu komisija no jauna nodeva skatīšanai 11. Saeimā likuma projektu „Par Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu”. (Harta pieņemta 1996. gadā). (vairāk…)
Publicējam pārskatu par vairāku organizāciju kopdarbību palīdzībai bāreņiem. (vairāk…)
| spēkā esošs no 07.11.1922 | Publicēts:Vēstnesis 43 01.07.1993 (ZIŅOTĀJS 1994,6 ) |
| LATVIJAS REPUBLIKA | SATVERSMES SAPULCE |
likums
| 15.02.1922 |
Pēc Īrijas referenduma 2009. gada nogalē stājās spēkā Lisabonas līgums (Eiropas Savienības konstitūcija), kura pielikumi ir Eiropas Savienības pamattiesību hartas, Eiropas Sociālā hartas, Eiropas Sociālās drošības kodeksa un virkne citas normas, kuras garantē arī latviešiem tādas pat sociālās un citas tiesības kā pārējiem eiropiešiem.
Šīs tiesību normas būtu jāpopularizē un jāskaidro, lai ikviens Latvijā par tām uzzinātu un varētu prasīt no partijām, Saeimas un valdības to ieviešanu un izpildi. (vairāk…)
Valdība 2009. gada februārī iesniedza Saeimā likumprojektus par Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju. Saeimas Ārlietu komisija akceptēja projektu negrozītu un Saeima nodeva komisijām. Šie ES dokumenti Saeimā [2010. gada septembrī] joprojām nav ratificēti Saeimā 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz piešķirt Latvijas iedzīvotājiem tikai daļu tiesību, kādas ir citiem eiropiešiem
Nav paredzēts 2010. gadā Saeimā ratificēt sekojošas tiesības, ko paredz:
Eiropas Pārstrādātā Sociālā harta [03.05.1996]
4. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.
7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret tādiem fiziskiem un morāliem kaitējumiem, kādiem tie pakļauti.
12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību. (vairāk…)
reģ. Nr. 40008156018
Valdes 29.03.2010. sēdes
protokola pielikums Nr.1
Latvijas Sociālo reformu biedrības (turpmāk BIEDRĪBAS)
konsultatīvās lietpratēju padomes (turpmāk PADOME)
NOLIKUMS. (vairāk…)
Biedrību un nodibinājumu reģistrā
biedrība ierakstīta
23.03.2010. ar Nr.40008156018
Biedrības
„Latvijas Sociālo reformu biedrība”
STATŪTI
Biedrība dibināta 2010. gada 20. februārī
Rīga, 2010. gads (vairāk…)
(Jautājumi politiķiem un politiskajām partijām).
Valdība plāno sociālās reformas, kuru taisnīgums un finansiālais pamatojums rada šaubas. Piemēram, pensionēšanās vecuma celšana uz 65 gadiem tiek argumentēta ar „valsts kase ir tukša” un „citas valstis arī tā dara”, bet netiek atbildēts uz elementāriem jautājumiem: kā nodrošinās medicīnisko aprūpi, darba vietas u.c.
Satversmes tiesa ir konstatējusi, ka daļu sociālās apdrošināšanas uzkrājuma valdība un Saeima ir izlietojusi neatbilstoši likumā paredzētiem mērķiem. Labklājības ministrija prognozē, ka 2011. gadā ap 200 miljoniem latu būtu jāsedz nevis no sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā līdz šim, bet gan no valsts pamatbudžeta. Pēc analoģijas lēšams, ka pēdējos piecos gados nelikumīgi izlietots ir apmēram miljards latu sociālās apdrošināšanas naudas. (vairāk…)
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdienas, 25.maija sēdē diskutēja ar Latvijas Sociālo reformu biedrību (LSRB) jautājumus, par kuriem partijas parasti runā nelabprāt. Sarunu tēma bija sociālās apdrošināšanas līdzekļu izlietojuma atbilstība likumam un iemesli, kāpēc Latvijā jau ilgstoši tiek vilcināta Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas ratifikācija.
Biedrība 17. maijā iesniedza vēstuli Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kā arī Latvijas visām 49 partijām. (vairāk…)
Latvijas Sociālo reformu biedrības
2010. gada 15. septembra kopsapulces
REZOLŪCIJA
Latvijas tautai ir vajadzīga sociāli atbildīga un tiesiska valsts. Sociālā taisnīguma principi, ko dēvē arī par Rietumu vērtībām, ir deklarēti 1996. gada Eiropas Pārstrādātajā Sociālajā hartā. Šie taisnīguma principi beidzot ir jāpārņem un jāievieš dzīvē Latvijas valstij. (vairāk…)
Latvijas Sociālo reformu biedrība
Kopsapulces lēmums
Rīgā, 2010. gada 2. decembrī
Biedrība konsekventi turpina biedrības statūtos noteikto kursu, kas precizēts un papildināts biedrības kopsapulču lēmumos. Biedrība uzskata, ka krīze valstī pamatā ir nevis naudas trūkumā, bet gan valsts pārvaldes mazspējā, tiesiskuma un morāles ignorancē. Sociāli taisnīgi risinājumi ir tiesiskas valsts neatņemama sastāvdaļa.
Izeja no krīzes nav iespējama, ja Latvijā netiks atjaunoti valsts darbības divi pamatnoteikumi – tiesiskums valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgums. Citiem vārdiem – izeja no krīzes nav iespējama, ja Saeima, valdība, ierēdņi, tiesas, pašvaldības, valsts uzņēmumi neatsāks konsekventi ievērot Latvijas valsts Satversmi, it īpaši tās 1. pantu un 66.pantu. (vairāk…)
Saeimas 16.12.2010. stenogrammā http://titania.saeima.lv/LIVS10/SaeimaLIVS10.nsf/0/99BCFF50B8D8197BC22578060031EC04?OpenDocument lasāms, ka pēc Sergeja Mirska (“Saskaņas centrs”) piedāvājuma Saeima nosaka neizpildāmi īsu termiņu – līdz 5. janvārim – kad drīkst iesniegt priekšlikumus galīgajam lasījumam par Pārstrādātās Eiropas Sociālās hartas un Sociālās drošības kodeksa tiesību pārņemšanu Latvijā. Tiek piedāvāts neratificēt virkni sociālo pamattiesību.
Biedrība 5. janvārī iesniedza priekšlikumus par šo sociālo tiesību atzīšanu atbildīgajai Ārlietu komisijai. Analogas vēstules tika nodotas arī Saeimas prezidijam, visu partiju frakcijām un Sociālo un darba lietu komisijai.
Mūsu biedrības ierosinājumi un Saeimā nobalsotie likumi – skat. zemāk: (vairāk…)
Ivars Redisons,
Latvijas Sociālo reformu biedrības
valdes priekšsēdētājs
Pensiju glābšana – pašu slīcēju rokās*
Latvijā jau likvidētas ap 200 tūkstoši darba vietu. Turpina bankrotēt uzņēmumi. Iedzīvotāji pamet Latviju. Īstā aina atklāsies pēc tautas skaitīšanas. Bet jau šodien var lēst, ka sociālā apdrošināšana zaudē gadā ap 476 miljonus nesaņemtu latu, kurus agrāk maksāja aizbraucēji. Tiem, kas palikuši Latvijā un vēl ir darbs, ienākumi vai visiem sarukuši uz pusi. Vidējās algas rādītājs (445 lati) tuvu „trekno gadu” līmenim turpina atrasties, šķiet, vien dēļ tā, ka saglabājies nesamērīgi liels skaits dāsni apmaksātu amatu valsts iestādēs un uzņēmumos.
Uz šī fona izskan saucieni, ka pensionāri negrib solidarizēties, saņem pārāk lielas pensijas, un atņemot naudu pabalstiem bērniem. Tāpēc nekavējoši esot jāpieņem likums, ka šodienas jauniešiem nākotnē pensijas vecums būs 70 vai 65 gadi, ar pensijas summu ne lielāku par iztikas minimumu.
Vai histērijai, ka sociālās apdrošināšanas sistēma esot nederīga, ir pamats? (vairāk…)
Papildinātā (pārstrādātā) Eiropas Sociālā harta
Nav paredzēts ratificēt 2012. gadā sekojošus pantus:
Sociālā drošība un stabilitāte ir tautas izdzīvošanas pamats. To panākt var tikai ieinteresēti un zinoši cilvēki. Pirmā raksturojošā pazīme – vai deputāta kandidāts ir atvērts sarunai. Otra pazīme – zināšanas. Trešā – vēlme risināt lietas.
Visiem 1092 kandidātiem tika uzdoti 9 jautājumi, kas publicēti mājas lapā. Izvērtējot atbildes, katrā no sarakstiem biedrība atrada cilvēkus, kuri vēlas risināt sociālās lietas. Mūsuprāt, ir vērts balsojot šiem cilvēkiem likt „plusus”. (vairāk…)
Partiju programmās nav pateikts, vai partijas paredz ieviest caurspīdīgumu budžetu veidošanā, vai paredz ratificēt 1996. gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Sociālās drošības kodeksu, u.c. būtiskas lietas.
Priekšvēlēšanu programmas ir parakstījuši deputātu kandidāti. Partiju valdes nav juridiski tiesīgas mainīt šīs programmas deputātu kandidātu vietā. Papildināt vai grozīt programmu var dokumenta parakstītāji – deputātu kandidāti. Iedzīvotāji bēg no Latvijas, sociālā drošība ir kļuvusi aktuālāka kā jebkad agrāk. Tāpēc nevajag formālas atbildes, ko gatavojuši kampaņu menedžeri (un par kurām pasi kandidāti bieži vien pat nezina). Ir nepieciešams, lai katrs no 1092 kandidātiem atbild savu personisko viedokli. Jo ievēlam Saeimā konkrētus indivīdus, nevis partiju valdes.
Šeit 9 jautājumi, kurus vēlētāju interešu apvienība / Sociālo reformu biedrība uzskata par konceptuāli svarīgiem.
(vairāk…)
Theme: Rubric. Emuārs WordPress.com saitē.
