Sociālo reformu biedrība

08/12/2010

Iesniegti priekšlikumi valdības rīcībai

Filed under: Diskusijas 2010 — socialasreformas @ 09:27

Latvijas Sociālo reformu biedrība

Kopsapulces lēmums

Rīgā, 2010. gada 2. decembrī

Biedrība konsekventi turpina biedrības statūtos noteikto kursu, kas precizēts un papildināts biedrības kopsapulču lēmumos. Biedrība uzskata, ka krīze valstī pamatā ir nevis naudas trūkumā, bet gan valsts pārvaldes mazspējā, tiesiskuma un morāles ignorancē. Sociāli taisnīgi risinājumi ir tiesiskas valsts neatņemama sastāvdaļa.

Izeja no krīzes nav iespējama, ja Latvijā netiks atjaunoti valsts darbības divi pamatnoteikumi – tiesiskums valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgums. Citiem vārdiem – izeja no krīzes nav iespējama, ja Saeima, valdība, ierēdņi, tiesas, pašvaldības, valsts uzņēmumi neatsāks konsekventi ievērot Latvijas valsts Satversmi, it īpaši tās 1. pantu un 66.pantu.

Ievērojot reālos sociāli ekonomiskos apstākļus valstī, vadoties pēc saprātīguma principa (ka visas kļūdas nevar momentā labot), biedrība uzskata, ka sabiedrībai vispirms ir jāvienojas par principiem un prioritātēm. Bez tā valdība un Saeima nedrīkstētu pieņemt nekādus lēmumus. Arī starptautisko aizdevēju prasības būtu ievērojamas un pildāmas tikai šo prioritāšu gaismā. Un tādēļ Latvijas tautai, tās priekšstāvjiem svarīgāk kā nekad agrāk ir balstīties arī uz tautas un cilvēka tiesību principiem, ko paredz Eiropas pārstrādātā Sociālā harta, Eiropas Savienības pamattiesību harta un citi starptautiskie dokumenti.

Ministru prezidents V.Dombrovskis 08.11.2010. vēstulē ir aicinājis nevalstiskās organizācijas iesniegt priekšlikumus valdības darbībai. Atsaucoties uz šo aicinājumu,

kopsapulce nolemj:

1. Ieteikt valdībai sekojošus pamatprincipus:

1) Par valsts pamata uzdevumu noteikt tautas dzīvā spēka, tautas fiziskās un garīgās veselības saglabāšanu, un dzimstības veicināšanu. Katrs cilvēks valstī ir vērtība.

2) Nodalīt sociālās apdrošināšanas budžetus no valsts pamatbudžeta.

3) Par vadlīniju noteikt tiesiskumu valsts pārvaldē un budžeta caurspīdīgumu.

4) Nepieļaut pensionēšanās vecuma celšanu apstākļos, kad strauji pasliktinās dzīves kvalitāte un veselības stāvoklis. Tā būtu pensiju izmaksu perioda saīsināšana un budžeta pildīšana uz mirstības rēķina.

5) Humānā krīze jau ir tik dziļa, ka valdībai steidzami ir jālūdz starptautiskos fondus piešķirt Latvijai humāno palīdzību ~700 miljonus latu gadā. (nabadzības robeža 118 lati x 500 tūkst. cilvēku).

6) Valdībai izpildīt Satversmes 66. panta prasības – saskaņā ar kuru valdībai jāsniedz Saeimai norēķins par 2009. gada budžeta izpildi

2. Ieteikt valdībai realizēt pamatvirzienus:

2.1. Tiesiskuma un labas pārvaldības atjaunošanai

  1. Pieņemt eksāmenu par labas pārvaldības principu zināšanām no visām amatpersonām.
  1. Administratīvo tiesu kapacitātes būtiska palielināšana, procedūru vienkāršošana.
  1. Ieviest amatpersonu atbildību par darba rezultātu – izmaksāt daļu algas obligācijās (ja efektīvi strādā, tad tautsaimniecība uzlabosies straujāk un nauda obligāciju izmaksai parādīsies ātrāk).
  1. Vienotajā algu sistēmā piemērot izejas punktu – MK noteiktā minimālā alga x koeficients (tad amatpersonas būs tieši solidāras ar tautu. Ja MK paaugstina min. algu, tad iegūst visi, ne tikai vienas pašas amatpersonas – kā tagad, kad par amatalgu pamatu ir piedāvāti Statistiskas pārvaldes ziņojumi par vidējo algu valstī).

5) Lai novērstu manipulācijas ar statistikas datiem, darba un sociālos normatīvus un rādītājus izteikt ar citām ES valstīm salīdzināmās vienībās.

6) Samazināt tiesu, zemesgrāmatu u.c. nodevas, kas pašlaik liedz aizstāvēt sevi trūcīgajiem.

7) Noteikt stingrākus sodus un materiālo atbildību par parādu piedzinēju, maksātnespējas administratoru, tiesu izpildītāju ļaunprātīgu vai prettiesisku rīcību.

8) Ierobežot banku vienpusēju atkāpšanos no kredītlīguma (prasot pilnas summas atmaksu pirms termiņa) un nepieļaut ķīlas bezstrīdus nodošanu pārdošanai gadījumos, kad aizdevums ņemts vienīgā mājokļa iegādei.

9) Beidzot ieviest vispārēju „nulles” deklarāciju.

2.2. Solidārā un materiālā atbildība

Par smago situāciju valstī atbildīgi ir – deputāti, valsts un pašvaldību amatpersonas, valsts un pašvaldību uzņēmumu vadītāji, arī privātuzņēmumi – lielo valsts pasūtījumu izpildītāji nekustamo īpašumu attīstītāji un tirgotāji.

1) Visām šīm personām jāuzņemas atbildība – nopērkot valsts iekšējā aizņēmuma obligācijas (jāizpērk katram, kas no valsts/pašvaldības budžeta tika saņēmuši vairāk kā 12 tūkst. latu gadā trīs gadu periodā (jebkurā no 2006.-2010. gadiem ), arī valdes/padomes locekļiem tajos privātos uzņēmumos, kuri tika saņēmuši liela apjoma valsts pasūtījumus (virs 0,5 milj.Ls ).

2) Kompleksi pārskatīt nodokļu sistēmu, tai skaitā ieviest progresīvo nodokli ģimenes/mājsaimniecības ienākumiem, nekustamā īpašuma nodokli atkarībā no īpašuma izmantošanas veida.

2.3. Eiropas Pārstrādātās Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikācija pilnā apjomā

2.4. Pasākumi ekonomikas stabilizēšanai un sociālās drošības atjaunošanai

1) Vienoties ar pensiju fondu turētājiem par tautsaimniecības kreditēšanu; atjaunot iemaksu likmes pensiju 2. līmenī agrāk paredzētajā apjomā.

2) Atjaunot valsts iestāžu darbinieku veselības apdrošināšanu (ar prēmijas limitu 1 min.alga jeb 200 lati) – (tas dotu „finanšu injekciju” nozarei, kas ļautu atjaunot individuālu personu veselības apdrošināšanu).

3) Nostiprināt sabiedrisko transportu (tādējādi mazāk brauks individuālie auto – samazināsies degvielas imports un uzlabosies valsts ārējā tirdzniecības bilance).

4) Ar ienākuma nodokļa palīdzību stimulēt bankas atjaunot mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu (ko jau garantē no starptautiskā aizdevuma izveidotais banku stabilizācijas fonds), no kā pašlaik bankas izvairās.

Latvijas sociālo reformu biedrības

valdes priekšsēdētājs Ivars Redisons

4 komentāri »

  1. Diemžēl, šeit netiek nekas piedāvāts jauns, ko Dombrovska pārstāvētais spēks jau nebūtu uzrakstījis/pateicis savās priekšvēlēšanu progragrammās. Stipri par vienkāršu šāda pieeja. Ja palasīsi viena no jēdzīgākajiem ekonomikas ministriem Kampara domas/runas, tad secināsi, ka tur ir krietni detalizētāk un nopietnāk par šīm lietām uzrakstīts.

    Atjaunot ekonomiku nesanāks, kamēr praktiski visi biznesā darbināmie resursi Latvijā pieder bankām. Ja kāds vēl uz kredīta bāzes gribēs kaut ko attīstīt še, nekas neizdosies – nav pat teorētiski ķīlu uz kā bāzes to darīt, kā arī teorētiski vairs neeksistē biznesa virzieni kur var 50+% “vārīt”, no kā pietiktu kredītu atmaksai (apēd vismaz 35% no peļņas) un paliktu nodokļiem, amortizācijai, attīstībai un uzkrājumiem.

    Eiropā normāla peļņa grozās ap 5-15% no apgrozījuma. Pie mums tas nav iespējams dēļ banku ēstgribas (jābūt 40% varkai). Atliek 2 varianti:

    * restarts visai kredītu vēsturei (bankas nobrucinam) un nodzēšam kredītvēsturi izmantojot force-majore apstākli (civiltiesiskais regulējums paredzēts visos kredītlīgumos). To protams kaismīgi LB negrib pieļaut.

    * visu EK+SVF naudu (finanšu sektoram paredzēto) sagrūst iekš jaunās Attīstības bankas, kas izveidota uz bijušās Parex Bankas atliekām. Dempingot kredītprocentu būšanu un nosacījumus, fiksējot visu termiņu naudas cenas, ignorējot visus EIRIBOR+LIBOR mehānismus (banku kašķu nodoklis?), pārpērkot visus likvīdos uzņēmumu kredītus [izmantojot standarta pārkreditāciju]. Valsts gan limitē nozares un kvotas, lai mirušos uzņēmumus neattīstāmās jomās nestutētu. Tādējādi izglāb no banku verdzības jēdzīgus uzņēmumus.

    Banku politikas maiņa

    * Valsts tomēr darbojas banku sektorā kā dalībnieks – pati finansē stratēģiskās investīcijas caur speciālu Attīstības banku, kas tiek izveidota uz kāda valstij piederošas bankas bāzes. Finansējumu iegūst izlaižot akcijas, kuras var iegūt un paturēt tikai Latvijas valsts pilsoņi un uzņēmumi kuru daļas vismaz 80% pieder.
    * Banka vairs nav parasts bizness
    * Izstrādāt efektīvākus kontroles mehānismus kontrolei pār banku kredītpolitikām, lai tās nestimulē spekulatīvo ekonomikas daļu, bet labvēlīgi attīsta ražojošo un eksportējošo ekonomikas daļu.
    * Aizsargāt banku sistēmu no ārējās iedarbības un regulācijas (ārvalstu kapitāls viegli var sagraut lokālo ekonomiku pie lielas koncentrācijas).
    * Jāpalielina konkurence banku starpā riska investīciju jomā (jauniem uzņēmējiem) .
    * Vietējo banku investīciju apjomi ārzemēs jāierobežo, piesaistot to lielumu bankas pašu aktīviem.
    * Attiecināt visām naudas aizdevēju sabiedrībām (lombardiem un tamlīdzīgiem) identiskas prasības ar bankām (kredītvēsture).
    * Valsts piedāvā stratēģiski vai atbalstāmajām nozarēm īpaši labvēlīgus un nemainīgus kredīta nosacījumus caur tai piederošajām bankām, tādi saasinot konkurenci komercbanku starpā. Valsts piedāvā pārkreditētie uzņēmumam uz valsts kontrolētu banku, ja komercbankas sāk šantažēt uzņēmumu vai citādi traucēt tā attīstību.
    * Ķīlu sistēmas reforma (attiecināms uz jaunajiem kredītiem), ka kredīta devējs nevar prasīt no ņēmēja atsavinot ķīlu starpību, kas pārsniedz kā trešdaļa no zaudētās vērtības [lai bankrotējusi mājsaimniecība nemaksā mūžīgi par to ko vairs nevar izmantot dēļ ārējiem apstākļiem].
    * Aizliegt pārdot kredīta prasību pret kredītņēmēju bez viņa rakstiskas piekrišanas (parādu tirdzniecība konkurentiem vai spekulantiem). To var darīt tikai vienas koorporācijas/uzņēmuma un to meitas uzņēmumu ietvaros.

    Nodokļu politikas maiņa

    * Neaplikt ar paaugstinātiem nodokļiem mājsaimniecības, ja tiem ir ikdienā izmantots pilsētas īpašums un arī ir otrs – lauku īpašums brīvdienu un atvaļinājumu pavadīšanai.
    * Jauniem uzņēmējiem, bez pieredzes, pirmos 3 darbības gadus piemēro pazeminātu nodokļu slogu, pirmajā gadā 30% no pilna apjoma, otrajā – 50%, trešajā – 70%.
    * 5% PVN piemērošana energoefektivitātes uzlabojumiem vai videi saudzīgu produktu pirkšanai/īrēšanai.
    * Atjaunojamo energoresursu ražošanas un tirgošanas neaplikšana ar nodokļiem vai akcīzēm līdz 2015. gadam.
    * Ekoloģiskajiem transportlīdzekļiem (elektrības, energošūnas, H2, saspiests gaiss, koka-gāzes) tiek abrīvoti no maksājumiem par piesārņojumiem un atbrīvoti no maksāšanas par štāvēšanu pašvaldību maksas stāvvietās.
    * Neļaut piedalīties pašvaldību/valsts iepirkumos uzņēmumiem ar nodokļu parādiem, ja vien nav noslēgta vienošanās ar VID, korekti tiek ievērota jau 6 mēnešus.

    Budžeta naudas izlietojuma publiskā kontrole un taupīšana

    * Visus valsts jaunus mērķa tēriņus (projektus) kas pārsniedz 1% no iepriekšējo 3 gadu vidējā valsts budžeta vai to realizācijas termiņš pārsniedz 4 gadus , apstiprina referendumā ar vairākumu no balstiesīgajiem.
    * Visus jaunus pašvaldību tēriņus projektus, kuri pārsniedz 100 000 latu vai 10% no 3 gadu vidējā budžeta vai to realizācija ilgs vairāk kā 4 gadi , jāapstiprina lokālā referendumā ar vairākumu no balstiesīgajiem. – Visus publiskos iepirkumus un projektus, arī to realizācijas gaitu un tēriņus, uz ko neattiecas valsts noslēpums, publicē mājaslapā. Katram projektam jābūt līgumiem un visām tā izmaiņām, pielikumiem, protokloliem, ekspertīzēm, vērtējumiem, plāniem un citai projekta dokumentācijai. Konkursa dalībniekiem ir jāiesniedz gan elektroniski, gan rakstiski savi komercpiedāvājumu, kuri visi tiek publicēti izsludinot konkursa rezultātu. Konkursu aptur ja iesniedz pamatotu sūdzību IUB vai KNAB par tā nepilnībām (nepietiekama detalizācija vai dažādi interpretējamām prasībām) vai tendenciozitāti un dalībnieku ierobežošanas. Par netaisnīgu konkrusa rīkošana soda ar reālu sodu pasūtītāja vadību.
    * Stimulēt iestāžu taupību. Budžetā paredzētos bet ietaupītos līdzekļus pusi pārnes uz jauno gada budžetu iekaitot speciālā kontā, pusi ieskaita atpakaļ valsts budžetā, bet 10% no ietaupītās summas izmaksā iestādei prēmijās pēc speciāla valdības apstiprināta unificēta algoritma.
    * Valsts un pašvaldība, mācību iestādes līdz 2015. gadam centralizēti pāriet uz atvērtajām programmatūras risinājumiem (open-source), pēc iespējas maksimāli izmantojot bezmaksas programmatūru, ja nepieciešams adaptējot vai lokalizējot (tulkojot) nacionālajām vajadzībām ar speciāliem iepirkumiem. Valsts pārvaldē pāriet uz publiski atvērtiem dokumentu un informācijas apmaiņas standartiem, tādējādi vairs nespiežot saistītajiem (kontrolētajām) uzņēmumiem, organizācijām, privātpersonām lietot kādu konkrētu vienas ražotājkompānijas produktu pakalpojuma vai informācijas saņemšanai.

    Iedzīvotāju bankrots un kaitīgas spekulāciju apkarošana

    * Bankrota procedūras modernizācija – pieņem likumu, ka bankas nevar prasīt nekādus pēcmaksājumus, ja nauda izdota pret ķīlu kas atdota kredītdevējam. Vēlāk viņas pašas piedāvās šitos īpašumus par adekvātiem ekonomiskas stāvoklim cenām (nevis vērtētāju uzpūstajiem).

    * 5 gadus bankrotējusi persona nevar ņemt NEVIENU kredītu. No kredīta verdzības brīvais iedzīvotājs spēs iekrāt pietiekamu naudiņu lai to bez bankas kredīta nopirktu mājokli.
    * Lai bankas un bagātie ļaudis ļaunprātīgi neizmantotu radušos stāvokli (investīcijas pa lēto nākotnes peļņai ) jāievieš progresīvais īpašuma nodoklis pēc īpašuma skaita ar bāzi 0.4% no kadastrālās vērtības, kurš stājas spēkā īpašuma pārdošanas brīdī:

    nodoklis = īpašumu skaits kāpināts (0.18 * īpašumu skaits) , limits 80%

    Īpašumu skaits vienlaicīgi
    Nodokļa apmērs
    (piemēro visiem īpašumiem uzreiz)
    1 īpašums 0,4%
    2 īpašumi
    1,28%
    3 īpašumi 1,81%
    4 īpašumi 2,71%
    5 īpašumi 4,26%
    6 īpašumi 6,92%
    7 īpašumi 11,61%
    8 īpašumi 19,97%
    9 īpašumi 35,15 %
    10 īpašumi 63,1%
    11 īpašumi 80%

    Nodokļa bāze ir kadastrālā īpašumu vērtība, bet nodokli rēķina visiem īpašumiem reizi mēnesī, dalot summu ar 12 (lai nevarētu viegli izvairīties pārdodot īpašumu īsi pirms nodokļa aprēķināšanas).

    Nodoklis tiek aprēķināts reizē visiem īpašumiem, visiem īpašumiem uzreiz maksimālais nodoklis: piemēram, ja ir 2 īpašumi nodoklis abiem būs 1.28% , nevis pirmajam 0.4%, otram 1.28%.

    Aprēķināto rēķinu piesūta reizi ceturksnī. Progresīvo īpašuma nodokli neattiecina uz īpašumiem kuri tiek atsavināti bankrota gadījumā. Progresīvo nodokli piemēro īpašumam kredītņēmējam nevis Bankai (juridiski banka skaitās īpašnieks līdz kredītņēmējs nesamaksā parādu).

    Savukārt lai nesavairotu kantora klonus(“RAGI un NAGI 154″ ,”RAGI un NAGI 155” ..) lai izvairītos no nodokļa, tad īpašumu reģistrē uz īpašnieka vārda – fiziskās personas vārda. Gadījumos ar domājamo daļu, katra īpašuma daļas eksemplārs skaitas kā atsevišķs īpašums. Apiešanu caur SIA dibināšanu(slēpšanās caur ofšoriem un bomžiem) nogriež saknē, nosakot ka īpašums nevar piederēt neidentificētai personai – to ļoti viegli izdarīt, jo bankām jau tāpat jāidentificē patiesie labuma guvēji. Par katru krāpniecisku gadījumu, īpašums tiek konfiscēts valstij par labu bez atlīdzības pamatojoties ar naudas atmazgāšanas mēģinājumu.

    * Lai nenotiktu lavīnveida spekulācijas (bremzētu jauna NĪ burbuļa pūšanu), tad pirkuma brīdī konkrētam īpašumam laikā piemēro progresīvu spekulācijas nodokli ar limitu 25% no darījuma cenas pēc formulas, ja īpašums tiek atkārtoti pārdots 3 gadu laikā [uz pārdošanas momentu skatās, vai īpašums pēdējos 3 gadus ir mainījis īpašnieku]:

    nodeva = cena * (pārdošanas reize kāpināts (0,3 reiz pārdošanas reize)), limits 25%

    Pārdošanas reize
    (3 gadu vēsture)
    Nodeva
    1 reize
    1%
    2 reize
    1.52%
    3 reize
    2.69%
    4 reize
    11.18%
    5 un vairāk reizes
    25.00%

    Šādu darījumu uzskaita katram īpašumam (jau tagad dati ir zemesgrāmatā). Šāda shēma izslēdz īstermiņa spekulācijas, bet normalizē īpašuma apriti un nonākšanu pa tiešo gala patērētājam bez starpniekiem. Uz bankām šos nodokļus neattiecina tikai gadījumā ja īpašums ir konfiscēts bankrota procesā, bet attiecina ja sāk tirgot citām finanšu vai investīciju struktūrām.

    Komentārs by Gunārs Rodins — 20/12/2010 @ 11:15 | Atbildēt

  2. Jāsāk būtu ar jautājumu –
    Kāpēc valdība nav sniegusi norēķinu Saeimai par 2009. gada budžeta izpildi, kā to prasa Saeimas 66. pants?

    Komentārā minētā info ir pietiekami izglītojoša un noderīga; paldies autoram par to.

    Taču nevar piekrist autoram uzskatam, ka iesniedzot valdībai priekšlikumus ikvienam būtu jāizceļas ar īpašu oriģinalitāti.

    Jāuzsver, ka LSRB nemaz nebūtu tikusi dibināta, ja vien Latvijas politiķi savā darbībā ievērotu sen zināmas patiesības un pildītu sen pieņemtus starptautiskos noteikumus. Tieši pretēji – Latvijas tautas priekšstāvji Saeimā jau 16 gadus ietiepīgi negrib atzīt, ka latviešiem pienākas tādas pat tiesības kā citiem eiropiešiem. (Nav ratificēti Eiropas pārstrādātā Sociālā harta, Eiropas Sociālās drošības kodekss u.c.).

    Tāpat arī gribētos, ka ministri ne tikai bārsta gudras domas, bet arī tās ievieš dzīvē. Pusotra gada laikā tapis 2011. budžets, ko it visi eksperti vērtē kritiski. Valdība turpina smelt naudu no sociālās apdrošināšanas. Tiesiskums valstī neuzlabojas.
    LSRB uz to arī norāda, un ierosina mainīt.

    Komentārs by Sociālo reformu biedrība — 20/12/2010 @ 12:48 | Atbildēt

    • Kļūdas labojums – pareizi jābūt: Satversmes 66. pants.

      Šis pants skan sekojoši:
      “66. Saeima ik gadus pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu, kura projektu tai iesniedz ministru kabinets.
      Ja Saeima pieņem lēmumu, kurš saistīts ar budžetā neparedzētiem izdevumiem, tad lēmumā jāparedz arī līdzekļi, ar kuriem segt šos izdevumus.
      Pēc budžeta gada notecēšanas ministru kabinetam jāiesniedz Saeimai apstiprināšanai norēķini par budžeta izpildīšanu.”

      Komentārs by Sociālo reformu biedrība — 20/12/2010 @ 12:57 | Atbildēt

  3. … iesniedzot valdībai priekšlikumus ikvienam būtu jāizceļas ar īpašu oriģinalitāti… mans uzskats ja jau iesniedz, tad skaidru un jaunu.. nevis vecu un sen apbružātu… “tūdaliņ un tagadiņ” laiks ir pagājis… un iesniegt tikai lai parādītu, ka iesniedzu..maigi izsakoties ir..

    Komentārs by Aleksands — 22/12/2010 @ 11:11 | Atbildēt


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: