Eiropas Sociālās hartas normas, kuras Latvija neratificēs (2012)

Valdība 2009. gada februārī iesniedza Saeimā likumprojektus par Eiropas Sociālās hartas un Eiropas Sociālās drošības kodeksa ratifikāciju.  Saeimas Ārlietu komisija akceptēja projektu negrozītu un Saeima nodeva komisijām.  Šie ES dokumenti Saeimā joprojām nav ratificēti  Saeimā 1. lasījumā pieņemtais likumprojekts paredz piešķirt Latvijas iedzīvotājiem tikai daļu tiesību, kādas ir  citiem eiropiešiem

Nav paredzēts 2012. gadā Saeimā ratificēt sekojošas tiesības, ko paredz:

Eiropas Pārstrādātā Sociālā harta [03.05.1996]

4. Visiem strādājošajiem ir tiesības uz taisnīgu atalgojumu, kas ir pietiekams, lai nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus sev un savām ģimenēm.

7. Bērniem un jauniešiem ir tiesības uz speciālu aizsardzību pret tādiem fiziskiem un morāliem kaitējumiem, kādiem tie pakļauti.

12. Visiem strādājošajiem un to apgādājamajiem ir tiesības uz sociālo drošību.

Advertisement

VSAA konsolidētais budžets 2010

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras administrējamo pamatbudžeta un valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta 2010. gada izdevumu plāns

Budžets	2009. gada plāns (Ls)	2010. gada plāns (Ls)	Izmaiņas (+;-) (Ls)	Izmaiņas (%)
* Pamatbudžets	101 638 059	96 593 022	-5045 037	-5.0
** Valsts sociālās apdrošināšanas speciālais budžets	1 469 293131	1 358 696 501	-110596 630	-7.5
Transferti no pamatbudžeta uz speciālo budžetu	16 815 243	17 411 105	595 862	3.6
Konsolidētais budžets:	1 587746 433	1472700 628	-115045 805	-7.3

Valsts veselības apdrošināšanas koncepcija

Lai aplūkotu dokumentā ievietotos grafikus un shēmas, lūdzu, ielādējiet to savā datorā, izmantojot šo saiti:

VALSTS VESELĪBAS APDROŠINĀŠANAS KONCEPCIJA

I Ievads

Ar Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.418 izveidota darba grupa, lai izvērtētu iespēju Latvijā ieviest sistēmu, kas nodrošinātu no­teik­tu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību tiem iedzīvotājiem, kuri maksā vai par kuriem ir ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (turpmāk – nodokļu maksātājs), bet kas paredzētu, ka par saņemtajiem veselības aprūpes pakal­pojumiem būtu jānorēķinās pilnā apmērā darbspējīgā vecumā esošiem iedzīvotājiem, kuri nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli, saglabājot iespēju saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību un atse­višķas būtiskākās valsts apmaksātās programmas visiem Latvijas iedzīvo­tājiem.

Darba grupas sastāvā bija pārstāvji no Valsts kancelejas, Valsts ieņēmumu dienesta, Veselības ministrijas, Latvijas Republikas Saeimas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Finanšu ministrijas, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras, kā arī Ministru prezidenta padomnieks veselības jautājumos.

Veselības apdrošināšanas koncepcija 2010

Valsts Kanceleja

Politikas koordinācijas departaments

Ministru prezidentam

V.Dombrovskim

Par Valsts veselības apdrošināšanas koncepciju

Ar Ministru prezidenta 2009.gada 7.oktobra rīkojumu Nr.418 tika izveidota darba grupa, lai izvērtētu jaunas veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanas sistēmas ieviešanu.

Darba grupa, veicot esošās situācijas analīzi un meklējot iespējamos risinājuma variantus, izstrādājusi Valsts veselības apdrošināšanas koncepciju (turpmāk – koncepcija). Pilns koncepcijas projekta teksts – pielikumā.

Koncepcija Vienādas iespējas visiem

http://www.google.lv/search?q=soci%C4%81l%C4%81s+pal%C4%ABdz%C4%ABbas+klientu+klasifik%C4%81cija&hl=lv&start=50&sa=N

Koncepcija

Vienādas iespējas visiem

1.Ievads

1990.gada 4.maijā, atjaunojot Latvijas neatkarību, Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņēma Deklarāciju par Latvijas Republikas pievienošanos starptautisko tiesību dokumentiem cilvēktiesību jautājumos, tai skaitā:

ANO 1948.gada 10.decembra Vispārējai cilvēktiesību deklarācijai;

ANO 1971.gada 20.decembra Deklarācijai par garīgi atpalikušo personu tiesībām;

ANO 1975.gada 9.decembra Deklarācijai par invalīdu tiesībām.

1991.gada 10. decembra Latvijas Republikas Konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi” nosaka, ka “Cilvēks, viņa dzīvība, brīvība, cieņa un tiesības ir Latvijas valsts augstākā pamatvērtība” (1.pants) un visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma priekšā neatkarīgi no rases, dzimuma, valodas, partijas piederības, politiskās un reliģiskās pārliecības, sociālā, mantiskā un dienesta stāvokļa un izcelšanās (12.pants). Valsts pienākums ir aizsargāt cilvēku, viņa dzīvību, brīvību, drošību, cieņu, tiesības un īpašumu (3.pants).

1992.gada 29. septembrī, pieņemot likumu “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”, tika noteiktas invalīdu tiesības un valsts un pašvaldību pienākumi pret invalīdiem Latvijas Republikā. Likums reglamentē invaliditātes noteikšanas kārtību un kārtību, kādā invalīdiem sniedzama medicīniskā un sociālā palīdzība, palīdzība nodarbinātības jautājumos, invalīdu tiesības uz materiālo palīdzību un palīdzību sociālās integrācijas veicināšanai.

1995.gads aizsāka pārkārtojumu procesu sociālās drošības sistēmā, skarot gan pensiju jautājumus, gan sociālās palīdzības jautājumus un daudzus citus jautājumus, kas ir svarīgi ikvienam sabiedrības loceklim un būtiski ietekmē invalīdus. Likums ‘’Par sociālo drošību’’ noteica jaunus sociālās drošības sistēmas darbības pamatprincipus – sociālo pakalpojumu vienlīdzīga garantēšana neatkarīgi no dzimuma, rases, tautības, reliģiskās pārliecības, solidaritāte, sociālā apdrošināšana un palīdzība, profilakse, pašpārvalde un individuāla pieeja, paredzot personas līdzdalību un atbildību.

Krasi mainoties Latvijas sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, notiek pāreja uz citiem ekonomiskajiem (tirgus attiecības, privātais bizness) principiem. Līdz ar to ir arvien grūtāk nodrošināt un garantēt invalīdu tiesību aizsardzību, tai skaitā atvieglojumu sistēmu, tikai ar valsts institūciju spēkiem un administratīvajām metodēm, risinot šīs problēmas nošķirti, kā atsevišķas grupas problēmas. Daudzos gadījumos tās ir kopīgas ar visas sabiedrības problēmām un tāpēc ir nepieciešams problēmu risināšanā iesaistīt visas demokrātiskās sabiedrības struktūras.

Koncepcija ir izstrādāta balstoties uz ANO Deklarācijā par invalīdu tiesībām, Deklarācijā par garīgi atpalikušu personu tiesībām, Bērnu tiesību deklarācijā, ANO paraugnoteikumos vienlīdzīgu iespēju radīšanai invalīdiem, Eiropas padomes rekomendācijā Nr.R (92) 6 (A Coherent Policy For the Rehabilitation of People with Disabilities) minētajiem pamatprincipiem.