Sociālo reformu biedrība

11/04/2012

Valdība ar lēmumu ir noteikusi pensiju izmaksu perioda ilgumu

Filed under: Aktuālās diskusijas — socialasreformas @ 20:12

Ar MK lēmumu Nr.1046 ir noteikts pensiju izmaksu perioda ilgums 65-gadīgajiem – 16,23 gadi  (t.i. paredzamais dzīves ilgums 81,23 gadi).

Anotācijā teikts, ka aprēķinu izstrādājis Latvijas Universitātes profesors J.Krūmiņš.

Pirms lēmuma pieņemšanas konsultācijas ar sabiedriskajām organizācijām nav veiktas. Saeimas deputāti noteikumu izstrādē nav tikuši iesaistīti, jo aprēķins ir  apstiprināts LM sanāksmē 30.08.2008., kurā piedalījās eksperti prof. G.Pettere, P.Zvidriņš, P.Eglīte, U.Ušackis, Ģ.Briģis, I.Strēle.

Labklājības ministrija (valdība) ir iesniegusi Eiropas Komisijā ziņojumu, ka Latvijā mūža ilgums būs  78,3 – 83,2 gadi (skat. 16.02.2012. Eiropas Komisijas baltās grāmatas “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma” pielikums, 35.lpp.)”

Lejuplādēt pielikumu šeit: 16.02.2012. Eiropas Komisijas baltās grāmatas “Atbilstīgu, drošu un noturīgu pensiju programma”

Ministru kabineta noteikumi Nr.1046
Rīgā 2008.gada 16.decembrī
(prot. Nr.93 79.§)

Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai

piemērojamiem plānotajiem

vecuma pensijas izmaksas laikposmiem

Izdoti saskaņā ar likuma
Par valsts pensijām” 13.pantu

1. Noteikumi nosaka vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamos plānotos vecuma pensijas izmaksas laikposmus (pielikums).

2. Piešķirot pensiju saskaņā ar Nolikumu par izdienas pensijām (apstiprināts ar Ministru Padomes 1992.gada 26.marta lēmumu Nr.104 “Par izdienas pensijām”), pensijas aprēķināšanai izmanto pensijas izmaksas laikposmu – 18,43 gadi.

3. Noteikumi piemērojami, aprēķinot tās vecuma un izdienas pensijas, kuru pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) datums ir no 2009.gada 1.janvāra.

4. Tās vecuma un izdienas pensijas, kuras piešķirtas (pārrēķinātas) līdz 2008.gada 31.decembrim, aprēķina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem attiecīgajā gadā.

5. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007.gada 18.decembra noteikumus Nr.890 “Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem” (Latvijas Vēstnesis, 2007, 205.nr.).

Ministru prezidents I.Godmanis

Labklājības ministre I.Purne

Pielikums
Ministru kabineta
2008.gada 16.decembra noteikumiem Nr.1046

Vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamie plānotie vecuma pensijas izmaksas laikposmi (G)

Vecums, aizejot pensijā G (gados)
40 37,30
41 36,37
42 35,39
43 34,43
44 33,50
45 32,56
46 31,68
47 30,77
48 29,85
49 28,97
50 28,13
51 27,31
52 26,44
53 25,59
54 24,75
55 23,92
56 23,11
57 22,28
58 21,47
59 20,67
60 19,93
61 19,19
62 18,43
63 17,72
64 16,95
65 16,23
66 15,51
67 14,82
68 14,12
69 13,45
70 12,79
71 12,17
72 11,53
73 10,92
74 10,30
75 9,73
76 9,18
77 8,66
78 8,15
79 7,69
80 7,22
81 7,19
82 6,72
83 6,27
84 5,81
85 5,39
86 4,99
87 4,63
88 4,28
89 3,96
90 3,66

Labklājības ministre I.Purne

Ministru kabineta noteikumu projekta

Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem”

 anotācija

I. Kādēļ normatīvais akts ir vajadzīgs
1. Atsauce uz Deklarāciju par Ministru kabineta iecerēto darbību, politikas plānošanas dokumentu un citiem dokumentiem, kuros dots uzdevums izstrādāt normatīvā akta projektu Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamiem plānotajiem vecuma pensijas izmaksas laikposmiem” (turpmāk – noteikumu projekts) nodrošinās ar Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.564 „Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.–2013.gadam” apstiprinātajā Latvijas Nacionālās attīstības plāna 2007.–2013.gadam V sadaļas 6.nodaļas 6.1.2.apakšnodaļā „Ilgtspējīga sociālās drošības sistēma”  ietvertā uzdevuma izpildi – sekmēt virzību uz pietiekamu pensiju nodrošinājumu.

2. Pašreizējās situācijas raksturojums

Saskaņā ar likuma “Par valsts pensijām” 13.pantu Ministru kabinets, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes datiem un Labklājības ministrijas aprēķiniem, nosaka pensijas aprēķināšanai piemērojamo plānoto vecuma pensijas izmaksas laika periodu gados (turpmāk – ”G”), par kuru no vecuma pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa. Pensiju aprēķina formula paredz, ka darba mūžā uzkrātais pensijas kapitāls, piešķirot pensiju, tiek vienmērīgi sadalīts par gadiem visā pensiju izmaksas periodā.Katru gadu mūža ilguma attīstības prognozes tiek aktualizētas un, ņemot vērā ekspertu viedokli par vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma prognožu izmaiņām, katru gadu tiek izvērtēta nepieciešamība izstrādāt jaunus ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātus vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamos plānotos vecuma pensijas izmaksas laikposmus.Ilgtermiņā (pēdējos astoņdesmit gados) vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma ikgadējais absolūtais pieaugums Latvijā atpaliek gan no Igaunijas un Lietuvas, gan vairākām citām Eiropas un pasaules valstīm.Sievietēm visaugstākais mūža ilgums visā pēckara periodā Latvijā tika sasniegts 2005.gadā (77,4 gadi), bet vīriešiem 2004.gadā (67,1 gads). Pēdējos 15 gados iezīmējusies vīriešu un sieviešu mūža ilguma starpības samazinājuma tendence, tomēr šī starpība vēl joprojām ir jāvērtē kā ļoti liela.Mūža ilguma izmaiņas Latvijā kopš 2004.-2005.gada norāda uz nelabvēlīgu tendenču klātbūtni tautas veselībā, mirstībā un sociāli ekonomiskajā attīstībā vispār. Mūža ilguma palielināšanos Latvijā kavē visai augstā sabiedrības noslāņošanās pēc ienākumu līmeņa.Paredzamā mūža ilguma samazinājums Latvijā 2007.gadā ir panākts, galvenokārt palielinoties mirstībai jaunākajās vecuma grupās – 0-4, 10-14, 15-19, 25-29 gadi. Vecumā virs 40 gadiem mirstības pieaugums ir fiksēts tikai vecuma grupās 40-44 un 75-79 gadi. No statistiskā kopuma lieluma viedokļa vīriešu mūža ilguma samazinājumu Latvijā 2007.gadā nevar uzskatīt par būtisku. Tomēr laika posmā kopš 2004.gada tas ir samazinājies būtiski, galvenokārt uz 2005.gada samazinājuma rēķina (absolūtā izteiksmē vīriešu mūža ilguma samazinājumu Latvijā 2005.gadā pārspēj tikai samazinājums 1993.gadā).Nosakot vecuma pensiju, tiek ņemts vērā vidējais „G” starp abiem dzimumiem. Latvijā mūža ilgums kopš 2004.gada ir samazinājies: vīriešiem par 1,3 gadiem, bet sievietēm no 2006.gada par 0,9 gadiem (2006.gadā: – 0,61 un 2007.gadā: -0,31). Līdz ar to pēdējos 2 – 3 gados notikušais vīriešu un sieviešu mūža ilguma samazinājums ir uzskatāms par pietiekami būtisku, lai pārrēķinātu ”G” vērtības.”G” vērtību noteikšanai par bāzi prognozēm ņem vērā mirstības tabulu rādītājus, kas aprēķināti par pēdējiem diviem gadiem.
3.  Normatīvā akta projekta būtība Noteikumu projekts nosaka no 2009.gada vecuma pensijas izmaksas laika posmus ”G”, par kuriem no pensijas piešķiršanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa, piešķirot vecuma un izdienas pensijas (kas tiek aprēķināta analoģiski vecuma pensijai).Ņemot vērā vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma prognožu izmaiņas, katru gadu tiek izvērtēta nepieciešamība izstrādāt jaunus ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātus vecuma pensijas aprēķināšanai piemērojamos plānotos vecuma pensijas izmaksas laikposmus. Tā kā pēdējos gados ir vērojams vīriešu un sieviešu mūža ilguma samazinājums, tad ir pietiekami būtiski, lai pārrēķinātu ”G” vērtības.Ņemot vērā to, ka izdienas pensijas tiek piešķirtas no agrāka vecuma, t.i., pirms vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanas (62 gadiem), un tām nav noteikti minimālie pensiju apmēri, tad, lai izdienas pensijas nebūtu ievērojami zemākas par vecuma pensijām, piešķirot pensiju, ņem vērā pensijas izmaksas laika posmu uz 62 gadiem. Pie tam ar 2008.gada 1.jūniju noslēgusies vecuma pensijas paaugstināšana līdz 62 gadiem, t.i., gan vīriešiem gan sievietēm pensionēšanās vecums ir 62 gadi.Šie noteikumi piemērojami, aprēķinot tās vecuma un izdienas pensijas, kuru pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas) datums ir no 2009.gada 1.janvāra.Ja par periodu pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (I vai II grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas (pārrēķināšanas) ir veiktas vai bija jāveic apdrošināšanas iemaksas, piešķirtā (pārrēķinātā) pensija, pamatojoties uz tās saņēmēja pieprasījumu, pārrēķināma, bet ne biežāk kā reizi gadā (neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita).Ņemot vērā, ka ir personas, kas strādā arī pēc 80 gadu vecuma, plānoto vecuma pensijas izmaksas laikposmu tabula papildināma ar ”G” līdz 90 gadu vecumam.Noteikumu projekts atrisinās problēmu par ”G” vērtību pārskatīšanas nepieciešamību pilnībā.
4. Cita informācija Aprēķins balstīts uz konceptuālo nostādni par paredzamā mūža ilguma izmaiņām, ko ir sagatavojis Latvijas Universitātes profesors J.Krūmiņš, un tā ir izskatīta Labklājības ministrijas sanāksmē par “G” aprēķina metodiku 2008.gada 30.septembrī, kurā piedalījās Latvijas vadošie demogrāfi (prof. J.Krūmiņš, prof. G.Pettere (Latvijas Aktuāru asociācijas prezidente), P.Zvidriņš (Latvijas Universitātes Statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs), P.Eglīte (Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūta projekta vadītāja), U.Ušackis (Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas departamenta direktora vietnieks), Ģ.Briģis (Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs), I.Strēle (Rīgas Stradiņa Universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras docente)), kuri atbalsta izstrādāto nostādni par paredzamā mūža ilguma izmaiņām perspektīvā. Šī konceptuālā nostādne, piedaloties augstāk minētajiem ekspertiem, tiek regulāri caurskatīta.Balstoties uz šo argumentāciju, Labklājības ministrija, ir aprēķinājusi “G” lielumus, kuri tiks piemēroti piešķirot pensijas sākot ar 2009.gadu. Aprēķini veikti, izmantojot Labklājības ministrijas rīcībā esošo, speciāli “G” aprēķinam izstrādāto modeli, ar kura palīdzību iespējams no vidējā paredzamā mūža ilguma attīstības trenda izrietošo 2009.gadam  prognozēto jaundzimušo vidējā paredzamā mūža ilgumu sadalīt pa vecuma grupām, uz kurām attiecināma pensiju izmaksa, kā arī aprēķināt vidējo rādītāju vīriešiem un sievietēm, kas tiek izmantots pensiju aprēķinā saskaņā ar pensijas aprēķina formulu.

 

II. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
sabiedrības un tautsaimniecības attīstību
1. Vispārēja ietekme uz sabiedrības un tautsaimniecības pārmaiņām Nav attiecināms
2. Ekonomiskā ietekme:2.1. makroekonomiskā vide;2.2. preču un pakalpojumu ražošanas apjoms un kvalitāte;2.3. cenas;2.4. eksporta un importa apjoms;2.5. konkurences apstākļi;2.6. jauninājumi un pētījumi;2.7. augstāka resursu izmantošanas efektivitāte Nav attiecināms
3. Ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu komersantiem, pašnodarbinātajām personām, zemnieku un zvejnieku saimniecībām Nav attiecināms
4. Ietekme uz administratīvajām procedūrām un administratīvo slogu fiziskām personām Nav attiecināms
5. Sociālā ietekme:5.1. sociālās situācijas izmaiņas;5.2. nodarbinātība Noteikumu projekts nodrošina vecuma pensiju aprēķinu atbilstoši likumā “Par valsts pensijām” noteiktajai pensiju aprēķina metodikai un aizsargā nākotnes sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējus no nodokļu sloga paaugstināšanās.„G” tiek aprēķināts kā vidējais rādītājs vīriešiem un sievietēm, tādējādi nodrošinot dzimumu līdztiesību.
6. Ietekme uz vidi:6.1. dabas resursu lietošana;6.2. ietekme uz piesārņojošo vielu emisiju vidē;6.3. darbības radītie atkritumi;6.4. ķīmisko vielu produktu ražošana;6.5. ietekme uz īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;6.6. ietekme uz īpaši aizsargājamām teritorijām;6.7. cita veida piesārņojuma emisija vidē Nav attiecināms
7. Cita ietekme Nav attiecināms

 

 III. Kāda var būt politikas dokumenta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem

 (tūkst. latu)
 Rādītāji 2008  Turpmākie trīs gadi
2009 2010 2011
 1  2  3  4  5
1. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta ieņēmumos

0

0

0

0

2. Izmaiņas valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumos

0

0

0

0

3. Finansiālā ietekme

0

0

0

0

 4. Prognozējamie kompensējošie pasākumi papildu izdevumu finansēšanai
 5. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins Tā kā “G” regulāri tiek pārskatīts, tādējādi ilgtermiņā izslēdzot demogrāfiskā iedzīvotāju novecošanās faktora ietekmi uz izdevumiem valsts pensiju speciālajā budžetā, normatīvā akta projekts nerada papildus ietekmi uz valsts budžetu.
 6. Cita informācija Nav attiecināms

 

IV. Kāda var būt normatīvā akta ietekme uz
spēkā esošo tiesību normu sistēmu

1. Kādi normatīvie akti (likumi un Ministru kabineta noteikumi) papildus jāizdod un vai ir sagatavoti to projekti, to būtība, kā arī ministrija, kura ir atbildīga par tā sagatavošanu. Par Ministru kabineta noteikumiem (arī tiem, kuru izdošana ir paredzēta izstrādātajā likumprojektā) – norāda to izdošanas mērķi un galvenos satura punktus, kā arī termiņu, kādā paredzēts šos noteikumus izstrādāt Nav attiecināms
2. Cita informācija Nav attiecināms

 

V. Kādām Latvijas starptautiskajām saistībām
atbilst normatīvais akts

1. Saistības pret Eiropas Savienību Nav attiecināms
2. Saistības pret citām valstīm un starptautiskajām institūcijām un organizācijām Nav attiecināms
3. Saistības, kas izriet no Latvijai saistošajiem divpusējiem un daudzpusējiem starptautiskajiem līgumiem Nav attiecināms

 

4. Atbilstības izvērtējums

1.tabula

Attiecīgo Eiropas Savienības tiesību aktu veids (piemēram, Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, direktīva, regula, lēmums, vadlīnijas, rekomendācijas), nosaukums, datums un numurs, kuru prasības tiek pārņemtas vai ieviestas ar normatīvo aktu  Nav attiecināms
2.tabula
Eiropas Savienības tiesību akts un attiecīgā panta Nr. (uzskaitot katru direktīvas vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu) Latvijas normatīvā akta projekta norma, kas pārņem katru šīs tabulas 1.ailē norādīto direktīvas vienību (uzskaitot visu normatīvā akta projekta vienību Nr.) Komentāri
Nav attiecināms
5. Saistības sniegt paziņojumu Eiropas Savienības institūcijām atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta sniegšanas un finanšu noteikumu projektiem Nav attiecināms
6. Cita informācija Nav attiecināms

 

VI. Kādas konsultācijas notikušas,
sagatavojot normatīvā akta projektu
1. Ar kurām pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizācijām un citām iesaistītajām institūcijām konsultācijas ir notikušas Tā kā „G” aprēķins ir balstīts uz zinātniski pamatotu metodiku, tad konsultācijas ir notikušas tikai ar šīs anotācijas I sadaļas 4.punktā minētajiem ekspertiem šajā  jomā.
2. Kāda ir šo pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru organizāciju un citu iesaistīto institūciju pozīcija (atbalsta, iestrādāti to iesniegtie priekšlikumi, mainīts formulējums to interesēs, neatbalsta) Atbalsta eksperta J.Krūmiņa veiktās mūža ilguma prognozes. Skat. anotācijas I sadaļas 4.punktu.
3. Kāds konsultāciju veids un sabiedrības informēšanas pasākumi ir izmantoti Sanāksme ar Latvijā vadošajiem demogrāfiem par paredzamā mūža ilguma attīstības perspektīvām. Skat. anotācijas I sadaļas 4.punktu.
4. Konsultācijas ar ekspertiem Saeimas deputāti nav iesaistīti  noteikumu projekta izstrādē.Skat. anotācijas VI sadaļas 1.punktu.
5. Cita informācija Arī visās citās valstīs, kur ir, vai tiek ieviesta līdzīga veida 1.līmeņa pensiju shēma (Zviedrija, Polija, Itālija) pensiju aprēķins tiek veikts pēc līdzīgas formulas, nodrošinot “G” pārskatīšanu atbilstoši paredzamā mūža ilguma izmaiņām.
VII. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde
1. Kā tiks nodrošināta normatīvā akta izpilde no valsts un pašvaldību puses – vai tiek radītas jaunas valsts institūcijas vai paplašinātas esošo institūciju funkcijas Noteikumu projekta izpildei nav nepieciešams radīt jaunas valsts institūcijas, kā arī nav nepieciešams paplašināt esošo institūciju funkcijas.Noteikumu projekta izpildi nodrošinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (turpmāk – VSAA).Noteikumu projekta izpilde iespējama uzreiz pēc noteikumu projekta pieņemšanas.
2. Kā sabiedrība tiks informēta par normatīvā akta ieviešanu Noteikumu projekts pēc tā pieņemšanas tiks publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” un būs pieejams Interneta tīklā:  Normatīvo aktu informācijas sistēmā (NAIS), Labklājības ministrijas mājas lapā (www.lm.gov.lv) un bezmaksas datu bāzē http://www.likumi.lv.
3. Kā indivīds var aizstāvēt savas tiesības, ja normatīvais akts viņu ierobežo Indivīds savas tiesības var aizstāvēt vispārējā administratīvajā procesā.Bez tam indivīda tiesību aizsardzība noteikta  likumā „Par valsts pensijām”, proti, šā likuma 29.pants nosaka, ka VSAA amatpersonu izdotos administratīvos aktus vai faktisko rīcību persona var apstrīdēt, mēneša laikā no administratīvā akta spēkā stāšanās dienas, iesniedzot iesniegumu VSAA direktoram. VSAA direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.
4. Cita informācija  Nav attiecināms

 

Labklājības ministre                                                                                  I.Purne

Valsts sekretārs

Par kontroli atbildīgā amatpersona

Juridiskā dienesta vadītājs

Atbildīgā amatpersona

R.Beinarovičs

Z.Uzuliņa

E.Korčagins

D.Trušinska

2008.10.28. 11:32

1792

I.Salmane

67021556, irena.salmane@lm.gov.lv

Komentēt »

Vēl nav komentāru.

RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: