Sociālo reformu biedrība

11/09/2011

Jautājumi deputātu kandidātiem

Filed under: 11. Saeimas vēlēšanas,Aktuālās diskusijas — socialasreformas @ 19:50

Partiju programmās nav pateikts, vai partijas paredz ieviest caurspīdīgumu budžetu veidošanā, vai paredz ratificēt 1996. gada Pārstrādāto Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Sociālās drošības kodeksu,  u.c. būtiskas lietas.

Priekšvēlēšanu programmas ir parakstījuši deputātu kandidāti.  Partiju valdes nav juridiski tiesīgas mainīt šīs programmas deputātu kandidātu vietā. Papildināt vai grozīt programmu var dokumenta parakstītāji – deputātu kandidāti. Iedzīvotāji bēg no Latvijas, sociālā drošība ir kļuvusi aktuālāka kā jebkad agrāk. Tāpēc nevajag formālas atbildes, ko gatavojuši kampaņu menedžeri (un par kurām pasi kandidāti bieži vien pat nezina). Ir nepieciešams, lai katrs no 1092 kandidātiem atbild savu personisko viedokli. Jo ievēlam Saeimā konkrētus indivīdus, nevis partiju valdes.

Šeit 9 jautājumi, kurus vēlētāju interešu apvienība / Sociālo reformu biedrība uzskata par konceptuāli svarīgiem.

Latvijas Sociālo reformu biedrības jautājumi
11. Saeimas deputāta kandidātam:

1) vai Jūs zināt, ka Latvijā ir atcelts un vairs neeksistē sociālais nodoklis ? (Vietā kopš 01.01.1998. ieviesta ir obligātā sociālā apdrošināšana).

2) vai prasīsiet sociālās apdrošināšanas budžetus atdalīt no valsts pamatbudžeta, kā arī ieviest caurspīdīgumu finanšu plūsmās ?

3) ko Jūs darīsiet, lai panāktu Rietumu vērtību – 1996. gada Eiropas Pārstrādātās Sociālās hartas pamatprincipu – ratifikāciju Saeimā pilnā apjomā ?

4) vai Jūs piekrītat, ka pensionēšanās vecums ir piesaistāms nodarbinātībai, dzīves vidējam ilgumam, medicīniskās aprūpes kvalitātei u.c. Rietumu valstīs pieņemtiem kritērijiem ?

5) vai prasīsiet atlikt pensionēšanās vecuma 65 gadi ieviešanu uz laiku, kad Latvija spēs nodrošināt pirmspensijas vecuma cilvēku nodarbinātību ?

6) vai Jūs prasīsiet valdībai atlīdzināt sociālās apdrošināšanas uzkrājumam no tā ar apdrošināšanu nesaistītiem mērķiem izmaksāto ap miljardu latu ?

7) vai veicināsiet pensiju 2. līmeņa un 3. līmeņa uzkrājumu veidošanu un to investēšanu Latvijas tautsaimniecībā ?
Tie ir 350 līdz 450 miljoni latu investīcijām ik gadus, ja atjauno iemaksas pensiju 2. līmenī koncepcijā paredzētajā 9-10% apjomā.

8) vai atbalstīsiet deputāta atalgojuma piesaisti minimālajai algai valstī (pašlaik 200 lati) ?

9) vai atbalstīsiet minimālās algas celšanu uz 60% no vidējās algas Latvijā – atbilstoši Eiropas Savienības rekomendācijām ?

Paskaidrojums:
1996. gada 3. maijā Strasbūrā tika atvērta parakstīšanai Eiropas Pārstrādātā Sociālā harta, kura 31 pantā uzskaita un deklarē t.s. Rietumu vērtības sociālajā jomā.
Šīs Hartas pantu teksts un būtība atšķiras no agrākās 1961. gada Eiropas Sociālās hartas.

2001. gada 6. decembrī 7.Saeima ratificēja [novecojušās] 1961. gada Eiropas Sociālās hartas desmit pantus (no 19 pantiem). Nav zināmi iemesli, kādēļ neskatīja Pārstrādāto Sociālo hartu.

1997. gada 1. oktobra likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” sociālā nodokļa vietā ieviesa no 01.01.1998. obligāto sociālo apdrošināšanu, kurai ir pilnīga cita juridiskā daba un konsekvences nekā nodokļiem. Nedrīkst segt tās izmaksas, kas nav paredzētas apdrošināšanā, kā arī nevar veikt izmaksas personām, kuras nav veikušas apdrošināšanas iemaksas:
3.pants. Sociālās apdrošināšanas jēdziens un pamatprincipi
(2) Sociālās apdrošināšanas pamatprincipi paredz:
1) solidaritāti starp sociālās apdrošināšanas iemaksu veicējiem (turpmāk — maksātāji) un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu saņēmējiem (turpmāk — pakalpojumu saņēmēji);
2) sociālās apdrošināšanas līdzekļu izmantošanu tikai sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem saskaņā ar likumu.

Pārejas noteikumi
4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par sociālo nodokli” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1996, 1., 7., 15.nr.)

5 komentāri »

  1. “Tautas kontroles” LR Saeimas deputātu kandidāti regulāri piedalās pasākumos(iedzīvotāju sapulcēs, diskusijās,u.t l.)par sociālajiem,tai skaitā,ar pensijām saistītajiem, jautājumiem.Piemēram, pagājuš’sestdien,diskusiju kluba “Latvija 2011.-2021. Ko darīt?” rikotojā paneļdiskusijā Raunas ielā 44, Rīgā, par aktuālajām sociālajām tēmām, arī par pensionēšanās vecumu un pesiju apmēru Latvijā, paužot aktīvu nostāju un apņemšanos risināt šīs, valstī samilzušās, problēmas.

    Komentārs by Normunds Ozoliņš — 29/08/2011 @ 12:16 | Atbildēt

  2. 1) Jā man zināms. Mēs maksājam sociālās iemaksas, kuras ir personificētas. Līdz ar to nav pieļaujams izmantot sociālo budžetu bez mūsu piekrišanas.
    2) Nenoliedzami.
    3) Nedrīkst pieļaut atšķirības sociālajā jomā.
    4) Piekrītu
    5) Piekrītu
    6) Uzskatu ka valsts aiņēmās no mums miljardu radot iekšējo parādu, kuru nāksies atmaksāt, tai skaitā ar 6% kas noteikts kā valsts likumīgais procents.
    7) Nenoliedzami, ka valstij jāinvestē savas ekonomikas attīstībā. Jāizveido sava nacionālā valsts banka, iespējams, ka pat divas.
    8) Atbalstīšu deputātu algu piesaisti valsts vidējai algai x 2. Pieaugot vidējai algai valstī varētu būt runa par deputātu algu pieaugumu. Deputātu algām jābūt atkarīgām no valsts tautsaimniecības attīstības.
    9) Atbalstīšu.
    Ar cieņu SC deputāta kandidāts Egils Rutkovskis

    Komentārs by Egils Rutkovskis — 06/09/2011 @ 14:31 | Atbildēt

  3. Lūdzu deputātu kandidātu jautājumu sarakstā pievienojiet arī garīgās dimensijas jautājumus. Lūdzu palūkojieties Latvijas pilsoņu ierosinātajās idejās ( http://reformupartija.lv/category/idejas/ ), Jūs ieraudzīsiet ka ideja “Dievturība kā mācību priekšmets” ir ieguvusi vislielāko atsaucību un ar gandrīz 100 balsojumiem apsteidz citas idejas. Tas norāda ka valsts iedzīvotāji vēlas no deputātu kandidātiem dzirdēt domas par garīgiem jautājumiem, tai skaitā par savas Valsts kultūrvēsturi, Latvisko dzīvesziņu un Balto stundu, kā priekšmetu kurš mācītu Latviešu tradicionālo kultūru, ļautu bērniem augt, neatsvešinoties no savas tautas un valsts, kļūt par sociāli atbildīgiem sabiedrības locekļiem.

    Komentārs by Jānis Zālītis — 07/09/2011 @ 10:48 | Atbildēt

  4. Atbildot uz Jūsu jautājumiem, vispirms vēlos pateikt, ka, protams, pirmsvēlēšanu gaisotnē uz visiem jautājumiem varētu uzreiz un bez domāšanas atbildēt apstiprinoši. Tas būtu tas, ko daļa vēlētāju (apzināti nelietoju vārdu “tauta”, jo, manuprāt, tas tiek pārāk bieži vispārināts un piesaukts nevietā) gribētu dzirdēt. Bet, tie, kuri mani pazīst, var apliecināt, ka neesmu no tiem, kas atbalsta teicienu “kā var nesolīt?” Esmu vienmēr centies ievērot principu, ka, ja kaut ko apsoli, tad tas arī ir jāpilda. Tiek kultivēts uzskats, ka politiķi nenes nekādu atbildību par saviem solījumiem. Tam varu piekrist tikai daļēji – jā, viņi neatbild ne materiāli, ne administratīvi utml. Bet ir personīgā atbildība. Un tajā, manuprāt, slēpjas jēdziens “politiskā atbildība”. Ja esi ko apsolījis, tad esi par to atbildīgs tiem, kam esi to solījis. Protams, tas vairāk ir morāles un ētikas jautājums, bet tomēr. Mūsu Satversmē nav paredzēta vēlētāju neuzticības izteikšana deputātam, ja tas nepilda savus pirmsvēlēšanu (un ne tikai) publiski izteiktos solījumus. Tomēr to var izmantot nākamajās vēlēšanās un nebalsot par tādiem politiķiem.
    Un tagad par uzdotajiem jautājumiem:
    1) Jā, protams, kā darba devējs no 1993.gada es to zinu.
    2) Atbalstīšu.
    3) Te varu piekrist SC deputāta kandidātam, bet par pašu hartu runājot, ar to vispirms vajag rūpīgi iepazīties, lai noteiktu savu darbību. Juridiskajā fakultātē man iemācīja – nesniedz atbildi pirms neesi iepazinies ar visiem lietas materiāliem.
    4) Piekrītu un jādara viss, lai to varētu īstenot.
    5) Atbalstīšu.
    6) Atbalstīšu, bet jābūt reālistiem un jāskatās kādā laika periodā to var realizēt. Ja valsts (Saeima un valdība)nedarīs neko, lai veicinātu naudas pelnīšanu un investīciju piesaisti, tad baidos, ka to būs grūti vai pat neiespējami realizēt.
    7) Atbalstīšu, skat. arī komentāru pie 6.jautājuma.
    8) Atbalstīšu. Deputāta algai jābūt samērīgai ar ekonomisko situāciju valstī.
    9) Lai atbildētu uz šo jautājumu, jāzin valsts finansiālās iespējas. Ja budžets to atļauj, tad – jā. Ja ne, tad jāskatās ko darīt, lai to varētu realizēt.
    Ar cieņu,
    saraksta Nr.5 deputāta kandidāts Ilmārs Vecvanags.

    Komentārs by Ilmārs vecvanags — 08/09/2011 @ 12:16 | Atbildēt

  5. papildinaatu visus labos ieteikumus ar uzsvaru uz razosanu-jo eksporteejot mazaak kaa importeejot visai driiz miilie Cilveeki LATVIJAA vairs nebuus PAMATIEDZIIVOTAAJU-kam un par ko runaat…-piemeeram varam ieguut energeetisko neatkariibu dzenot spirtu no suudiem kas mums PIETIK un cukurbietes NEBUUTU JAAIEAR- nodereetu LATOLAM AR…ARIET SEV JAUNU ZEMI UN NESEEJIET-CELMALAAS,AKMENOS,EERKSKOS-pasu atlaistajaas kampeeju partijaas-AR POLITISKO GRIBU ARII UUDENRADI RAZOT VARAM UN DAUDZ KO VEL-KAA NOZARU SPECIAALISTI -TAUTSAIMNIEKI APGALVO-TIEM LV KAROGS JAADOD- KAM SIRDS PAR LIIDZCILVEEKIEM SAAP UN ZINAASANAS IR

    Komentārs by vilnis kurpe-Tautas kontrole — 11/09/2011 @ 03:34 | Atbildēt


RSS feed for comments on this post. TrackBack URI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

WordPress.com blogs.

%d bloggers like this: